Sēžu es mājā
Viena.
MAN DRAUGA NAV...
Ir RADIO.
Man kaķa nav.
IR RADIO.
Man datora nav.
IR RADIO.
Man nav kūku.
IR RADIO.
Man nav, man nav...
Manam RADIO
Ir dzimenīte,
DAUDZ BUČU Tev...
MĪLU TEVI-
RADIO 5
01.04.16.
Anita Mencendorfa |
|
1982. gads
· Gleznošanas diploms · Pavāra diploms | · Modelētājas-konstruētajās (sieviešu apģērbi) diploms · Latviešu, Krievu, Angļu valodas zināšanas · Datoru prasmes Interneta vidē |
Galdniecība – koka apstrāde, mēbeļu detaļu slīpētāja.
Ēdienu gatavošana – auksto, karsto, saldo ēdienu.
Datu ievadīšana Interneta vidē, sekretāres pienākumu pildīšana
Telefonu un to aksesuāru tirdzniecība, telefonu pieslēguma slēgšana interneta vidē.
Ēdienu gatavošana – auksto, karsto, saldo ēdienu.
Darba apģērbu šūšana, to remontēšana. Apģērbu kvalitātes kontrolēšana.
Parfimērijas un saimniecības preču tirgošana, konsultēšana.
2002
Anita Mencendorfa
Gleznotāja
E-pasts: amencendorfa@inbox.lv
Dzimusi 1982. gadā
Speciālā izglītība
‘’Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskola’’- Gleznotāja (1998. gads, pedagogi: Edgars Vērpe, Inese Siliņa, Līga Bokaldere)
‘’Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikums’’- Apģērbu modelētāja (2002. gads)
Valsts SIA ’’Rīgas pārtikas ražotāju vidusskola’’- Pavāre (2010. gads)
Papildizglītība
‘’Rīgas Skolēnu pils zīmēšanas pulciņš’’- gleznošana pie Intas Stupānes (1989-19894. gads)
‘’Latvijas bērnu Mākslinieciskās Fantāzijas akadēmija’’- gleznošana pie Jaņa Anmaņa (1993. gads)
Darbība Mākslas jomā
‘’Smiltenes Mākslinieku apvienība’’- mākslinieciskā noformētāja (2014.–2016. gads)- radīju: Logo, Zīmogu, plakātus, bukletus, vizītkartes.
Piedalījos kā skolotāja radošajās darbnīcās - zīmēšana, floristika. Uzstājos uz skatuves ar dzejoļu lasījumiem. Meklēju vēl neatzītus māksliniekus Smiltenes novadā un popularizēju viņus. Veidoju sadarbības ar dažāda profila māksliniekiem, piedalījos ar savām idejām, un pieredzi pasākumu organizēšanā.
‘’Smiltenes evaņģēliski luteriskā baznīca’’- mākslinieciskā noformētāja (2015-2018. gads)- radīju Logo, piedalījos ‘’Baznīcas naktis’’ pasākuma organizēšanā. Noformēju gleznu un rokdarbu izstādi. Vadīju zīmēšanas radošās darbnīcas bērniem.
‘’Smiltenes ev. luteriskās baznīcas Svētdienskolas skolotāja’’ (2017. gads)
Pasniedzu ‘’Bībeles stundas’’ bērniem – izglītojoši uzdevumi, kas ietver arī zīmēšanu, suvenīru izgatavošanu.
‘’Anitas Mencendorfas zīmēšanas privātstundas’’- (2016-2017. gads)
Izstādes
Grupu izstādes
‘’Gaisma caur tumsu.’’- 2015. gads-‘’Smiltenes ev. luteriskajā baznīcā’’-GRAFIKAS
Personālizstādes
‘’Sublimācija caur prizmu.’’- 2015. gads-‘’Palsmanes Kultūras namā’’- GRAFIKAS
‘’Kas es esmu?...’’- 2015.gads-‘’Smiltenes Andeles namā’’-GRAFIKAS
‘’Koks. Dvēsele. Zari.’’-2016. gads-‘’Smiltenes Tehnikuma bibliotēkā’’-EKSPRESIONISMS
‘’Mans Zelts’’- 2017. gads- ‘’Smiltenes pilsētas Kultūras centrs’’- GRAFIKAS
2017. gadā izveidoju savu BLOGU:
http://gleznotaja-anita-mencendorfa.mozello.lv
Mākslinieciskā izglītība uzsākta no 1989. gada
Valodu zināšana:
Latviešu – dzimtā
Krievu – sarunvalodas līmenī
Angļu – sarunvalodas līmenī
Datoru prasmes:
MS EXEL, MS WORD, E- MAIL- labi
(2006-2009. gads)-SIA ‘’GFK Custom Research Baltic’’- informācijas datu ievadītāja un kodētāja; telefonintervētāja.
(2006. gads)- SIA ‘’BITE’’- Pārdevēja – konsultante.
Organizatoriskās prasmes
Patīk – organizēt izstādes, piedalīties pasākumu veidošanā, konsultēt un apmācīt citus Mākslas un Modes jomā.
Iepazīties ar radošām personībām, veidot sadarbības.
Paplašināt savas zināšanas Mākslas pasaulē. Palīdzēt māksliniekiem kļūt atpazīstamiem Latvijā un aiz tās robežām.
Hobiji
Gleznot darbus nākamajām jaunajām izstādēm. Gūt jaunus iespaidus aplūkojot mēdijos ārzemju Mūsdienu mākslu.
Sekot līdz jaunākajām Modes apģērbu tendencēm, apmeklēt Aleksandra Vasiļjeva tērpu kolekciju izstādes.
Dažādu Kultūras pasākumu apmeklēšana- ‘’eliksīrs dvēselei’’.
‘’Gastronomisku šedevru’’ gatavošana maniem draugiem.
‘’Pērļošana’’ un suvenīru-dāvanu izgatavošana.
Interjera iekārtošana, tā uzlabošana. Internet vidē tvert idejas.
Mūsu pirksti vijas arabeskās, čūsku kluso elpu saknēm,
Līkst ķekari vīna dārzos, briest un medojas zaros sapņi,
Elpu uzplūdos, elsu atplūdos, nopūtās maldās tavi mati,
Un kā bezgalīgs mežezers šonakt silta, esi tu pati.
Vieglviegli iekostu lūpu, mokas lūdzlūdzošām acīm,
Zem manu roku žuburiem, bez vārdiem ko šobrīd sacīt,
Runājot vijīguma, samtainu glāstu, krūšu vārdiem,
Tu pilsēta tagad esi ar rītagaismai ļautiem vārtiem.
Kā saucēja balss mēs abi pāri tukšainei šai siltai
Skrienam kā paisuma viļņi nerimu liedaga smiltīs.
Tik tikli, tik mikli ir viss starp abiem mums:
Sirds notrīcēšana un teju bezgalīgs nogurums.
Riepshoff.jpg | |
Brēmenes māksliniece CORNELIA RIEPSHOFF pārstāv ‘’abstrakto žandru’’ mākslas pasaulē, kurā sevi apliecina kā brīvas formas un domas vēstnesi…
Interese par gleznošanu radās jau skolas gados. Pamatprofesiju ir ieguvusi GOTTIGENĀ medicīnas nozarē. 1964. gadā dzimusī Cornelia darbos izmanto dažādas tehnikas, ‘’STAND- ALONE’’ posms viņai iesākās jau 1990. gadā. Viss tiek radīts ar lieliem otas un špakteļlāpstiņas triepieniem, nebaidoties no sevis pašas un nedomājot ko teiks skatītāji, verot vaļā akrila krāsu tūbas vienu pēc otras. Māksliniece bieži izvēlas dabā sastopamos toņus, kas kā viens no elementiem papildinātu jebkuras telpas ‘’meditatīvi mierīgo’’ auru.
Viscaur jūtama tiekšanās pēc harmonijas.
Riepshoff mīl rotaļāties ar dažāda lieluma krāsu laukumiem; bieži vien tajos iekļaujot ģeometriskus elementus, kā galveno noteicēju kompozīcijas veidošanas procesā, ieceļot nejauši radušos impulsus. Šajos lieliskajos darbos raugoties, neviļus atveras visas ‘’slēptākās dvēseles dzīles’’.
Un Mēs, kaut uz mirkli, varam pabūt kopā ar C.R. UN PASĒRFOT AR VIŅU UZ VIENA ‘’MĀKSLAS INTĪMĀ VIĻŅA’’…
‘’ *Dzīvot- nozīmē baudīt un just.’’
(Anita Mencendorfa)
Sēžu es mājā
Viena.
MAN DRAUGA NAV...
Ir RADIO.
Man kaķa nav.
IR RADIO.
Man datora nav.
IR RADIO.
Man nav kūku.
IR RADIO.
Man nav, man nav...
Manam RADIO
Ir dzimenīte,
DAUDZ BUČU Tev...
MĪLU TEVI-
RADIO 5
01.04.16.
Gleznas
ir mākslinieces Anitas Mencendorfas dvēseles atspulgs un dialogs ar
skatītājiem. Brīžiem ekspresīvs un plūstošs, reizēm – lakonisks un
simboliem piesātināts. Lai izdzīvotu, Anitai nepieciešamas spēcīgas
emocijas, filozofiskas sarunas un kontrasti dzīvē.
Savā jaunākajā
izstādē “Koks. Dvēsele. Zari,” kas aplūkojama Smiltenes tehnikuma
bibliotēkā, māksliniece izvēlējusies uzrunāt skatītājus, par tēlu
izmantojot koku. Tas nav nejauši. Pēdējos gados, strādājot par slīpētāju
uzņēmumā “Woodform”, Anitai bijusi iespēja redzēt koka mūžu tik
daudzveidīgās izpausmēs, ka ar to saistītās emocijas un pārdomas
materializējušās divdesmit mākslas darbos. Tajos vilktas paralēles starp
koka un cilvēka mūžu. “Koks, tāpat kā cilvēks, reizēm piedzīvo grūtus
laikus. Viņu, neprasot piekrišanu, var nocirst, aplauzt, atstājot vien
kroplākos zarus, pamest izrautām saknēm. Attieksme pret koku atklāj, vai
cilvēka darbība vērsta uz nākotni, vai viņš domā par to, kādu vidi
atstās saviem bērniem un mazbērniem. Tāpat kā koka zari tiecas pretī
saulei, arī cilvēkam visā mūža garumā vajadzētu censties bagātināt
dvēseli un rūpēties par savu garīgo izaugsmi. Vienā no maniem darbiem
redzams koks pēc lietus. Patiesībā stāsts ir par unikālo patību un
pasaules izjūtu, kuru nav iespējams mainīt. Lai kā cilvēki reizēm to
cenšas darīt, ejot pie psihologa vai paslēpjoties aiz greznām drānām.
Nolīst lietus, koks izskatās vēl skaistāks un košāks. No koka var
izgatavot visdažādākās lietas, taču nevienam nav pa spēkam mainīt
informāciju, ko tas sevī glabā.”
Aiz katra no divdesmit izstādē
skatāmajiem kokiem slēpjas kāds stāsts. Par dvēseli skumjās, prieka
trīsās un netverama brīnuma gaidās. “Šīs izjūtas ir tik dziļi intīmas,
ka sākumā negribēju darbiem likt nosaukumus,” atzīst māksliniece. “Bet
tad izdomāju, ka no savām emocijām taču nav jākautrējas. Jaņa Rozentāla
Rīgas mākslas vidusskolā mācīja, ka mākslas darba galvenais uzdevums -
atraisīt skatītājā jūtas. Spēcīgas emocijas ir skaistākais, ko cilvēkam
šajā pasaulē lemts piedzīvot. Pat visnopietnākie ļaudis to dēļ reizēm
gatavi darīt neprātīgas lietas.”
Anita Mencendorfa mākslinieces gēnu
mantojusi no senčiem. Slavenākais no viņiem - scenogrāfs, gleznotājs un
Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs Ludolfs Liberts. Pārējie vairāk
gleznojuši un zīmējuši savam priekam. “Lasīju Ludolfa Liberta
dzīvestāstu un sapratu, ka manā pasaules uzskatā ir daudz līdzīga viņa
redzējumam. Arī viņš nav baidījies no jauniem izaicinājumiem. Ja ko
darījis, tad no sirds un ļoti rūpīgi. Ilgstoši spējis strādāt tikai
tādus darbus, kas aizrāvuši un patikuši. Ludolfs Liberts mākslu
saskatīja visapkārt, ne tikai gleznās pie muzeja sienas.” Par savu
dvēseles radinieku Anita uzskata mākslinieku Kasparu Zariņu. “Viņa
“Pedants” ir stāsts arī par mani.”
Anita zīmē kopš sevi atceras.
“Kad mammai, tētim vai vecvecākiem apnika ar mani ņemties, viņi parasti
iedeva lapas un zīmuļus. Piezīmēju vienu bloku, viņi iedeva nākamo un
teica, lai zīmēju vēl. Septiņu gadu vecumā mamma mani aizveda uz Rīgas
Skolēnu pils Tēlotājas mākslas studiju, kur skolotājas Intas Stupānes
vadībā apguvu gleznošanas pamatus. Esmu arī viena no pirmajām gleznotāja
Jāņa Anmaņa Latvijas bērnu mākslinieciskās fantāzijas akadēmijas
audzēknēm. Pēc mākslas vidusskolas beigšanas dzīve tā iegrozījās, ka
aizgāju uz Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikumu, kur izmācījos par tērpu
konstruētāju - modelētāju. Taču savā profesijā pastrādāju ļoti maz.
Nekad nebūšu konveijera cilvēks. Savukārt, lai radītu ļoti kvalitatīvu
apģērbu, ir vairāki priekšnoteikumi, kurus ar šābrīža iespējām izpildīt
nav iespējams.”
Anita nebaidās nedz no darba, nedz jauniem
izaicinājumiem. Viņa ir arī diplomēta pavāre, kādu laiku strādājusi
restorānā “Double Coffe”. “Mana mamma ir šuvēja, bet tēvs – pavārs.
Vecmāmiņa strādāja dažādus vienkāršos darbus, kādu laiku bija arī
brigadiere. Manī apvienojies kaut kas no viņiem visiem. Ja kāds nezina,
ko darīt, lai paprasa man...”
Smiltenē, ciemojoties pie vecmāmiņas,
Anita pavadījusi gandrīz visus skolas brīvlaikus. “Toreiz, ejot uz
Smiltenes tehnikuma ēdnīcu pusdienās, pat prātā nenāca, ka kādreiz,
turpat otrajā stāvā man būs izstāde.”
Trauslas mākslinieces tēls ir
tikai pirmais iespaids par Anitu. Ja nepieciešams, viņa prot par sevi
pacīnīties un gatava aizstāvēt arī domubiedru intereses. Būdama
Smiltenes Mākslinieku apvienības priekšsēdētājas vietniece, viņa daudz
domājusi par to, ka Smiltenes māksliniekiem nav pastāvīgas vietas, kur
izstādīt savus darbus. Kā šo jautājumu risināt?” Darbojoties Smiltenes
Lietišķās mākslas studijas paspārnē, māksliniece iepzinusies ar
amatniekiem, kuri tāpat kā dzejnieki labprāt sadarbotos ar māksliniekiem
un rīkotu kopīgas izstādes un pasākumus.
“Koks. Dvēsele. Zari.” ir
Anitas ceturtā izstāde; vienlaikus arī pirmā, kas tapusi guaša tehnikā.
Mākslinieces tuvākais žanrs ir grafika. Viņas mākslinieciskajā
rokrakstā dominē simbolisms ar pašironiska naivisma “piegaršu”.
“Gleznojot kokus, vēlējos uzsvērt emocijas. Līdz ar to no
pieklusinātajiem toņiem bija jāatsakās. Zīmēju ar guaša krāsām, ko
nopirku, lai mācītu draugus gleznot. Taču viņi bija tik kūtri, ka pie
zīmēšanas tā arī netikām. Līdz šim nebiju pamanījusi, ka Krievijā
ražotās guašas var jaukt un maisīt, cik grib, tās vienalga saglabā savus
košos toņus.”
Anita uzskata – mākslā samelot nav iespējams.
“Reizēm sāc gleznot, bet tad vienā brīdī mākslas darbs sāk dzīvot savu
dzīvi, dvēsele atnāk vaļā, atraisās noklusētas emocijas un rezultāts
iznāk pavisam citādāks, nekā bija plānots sākumā. Pirmais otas
pieskāriens lapai vienmēr ir mazliet bikls un nedrošs, bet - atliek
tikai sākt strādāt un viss mainās.”
Iedvesmu jauniem darbiem
māksliniece smeļas dzīvē, filozofiskās sarunās, patiesā draudzībā,
grāmatās, mākslā un mūzikā. Anita fano par kinokritiķi Ditu Rietumu, bet
viņas mazās labsajūtas formula slēpjas... rūgtajā šokolādē. Savukārt
pašas gleznotie darbi paver iespējas labāk iepazīt sevi un satikt jaunus
domubiedrus. Par nākotnes plāniem Anita runā tik ilgi, kamēr tie
piepildās. Ja cilvēki, skatoties viņas darbus, izjustu aicinājumu
piepildīt savu dvēseli ar kaut ko tīru un skaistu, māksliniece būtu ļoti
laimīga.
Māksliniece
Maira Kupriša
Dzimusi 1967. gadā Smiltenē. Savus darbus rada kubisma, ekspresionisma un abstraktajā stilā.
Maira saka, ka: ’’VAJAG APSTĀTIES UN UZ VISU PASKATĪTIES ‘’CITĀM ACĪM’’, jo uzmanīgāk aplūkojot it visā var saskatīt ģeometriskas formas un daudzās krāsu gradācijas, kurās var sajust trauslas notis, kuras gribas samīļot un iemūžināt kādā gleznā…
Bērnībā interese par zīmēšanu radās, aplūkojot draugu dāvātās kartiņas, jūsmojot par bērnu grāmatu ilustrācijām. Reizēm ieraudzītais atstāja tik lielu iespaidu, ka roka pati sniedzās pēc zīmuļa un papīra, lai mēģinātu attēlot kaut ko tikpat skaistu!
Māksliniece spēj priecāties par katru niecīgāko brīnumiņu, ko Dievs radījis. Reizēm aizdomājas par to, ka Dabā sastopamie toņu salikumi un krāsas, esot tās skaistākās, bet tad kādā krāsā gleznot Koka Piepi, ja vienudien to ieraudzīja rozā?!? Un piedaloties ekspedīcijā, mežā sastapa koši sarkanu, graciozu ‘’Austrijas agreni’’… Jautājums – Vai mums dzīvot pelēcībā un visur saskatīt pasteļtoņus vai arī pieķerties pie neparastā, košā, pie visa kas aicina uzsmaidīt un aizlidot kaut uz brīdi Fantāzijas pasaulē??? Mairai no trīs bērniem, divi ir papildinājuši iemaņas Mākslas skolās.
Gleznas rada brīžos, kad ir Patīkams Nogurums, pēc darba, kas ir tava sirdslieta. Tās tiek dāvinātas draugiem, pat no ārzemēm atrodas pasūtītāji, kuriem tuvu sirdij ir M. Kuprišas glezniecības stils. Ir piedalījusies vairākās izstādēs gan Smiltenē, gan Vācijā un citās Pasaules Valstīs. Darbus rada akrila tehnikā. Citos māksliniekos piesaista tas, ka tiek sperts ‘’solis no ikdienas’’, piemēram, Vecpilsētas laukums ar laternu, Banāli, BET – UZ VISAS PELĒCĪBAS, ZAIGO VIENA MAZIŅA SVĪTRIŅA SPULDZĪTĒ! Sajūsmināja glezna, kur attēlots Saulriets – debesis vienkrāsainas, bet jūra noklāta ar lāsmainu, caku cakām izrakstītu paklāju. Fenomenāli…
Skatot M.Kuprišas darbus sirdī atmostas melanholija un rodas vēlēšanās atmest visas bailes un sākt sapņot ‘’ar vaļā acīm’’.
‘’Jo reiz visi sapņi piepildās!!!’’
(Anitas Mencendorfas raksts)
Māksliniece
Anita Mencendorfa
Dzimusi 1982. g. Rīgā. 1989. g. iestājas ‘’Rīgas skolēnu pils zīmēšanas pulciņā’’, ko vada Inta Stupāne. Apguvusi gleznošanas prasmes pie Jaņa Armaņa ‘’Fantāzijas un Mākslas akadēmijā’’. Mācījusies ‘’Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā’’.
Mākslas darbi rodas iespaidojoties no apkārt notiekošā, no dzīvē pieredzētā. Tajos var sajust mākslinieces spēcīgās emocijas gammas un savus individuālos uzskatus par pasauli.
Tiek pielietotas dažādas tehnikas – grafika, eļļas krāsas, zīmulis, akrils utml..
‘’Pasaulē visskaistākais ir Emocijas!!!’’
Izstādes:
2015. g. aprīlis- ‘’Sublimācija caur prizmu’’, ‘’Palsmanes Kultūras namā’’ (grafikas)
2015. g. jūnijs- ‘’Gaisma caur tumsu’’, ‘’Smiltenes ev. Luteriskajā baznīcā’’ (grafikas)
2015. g. augusts- ‘’Kas es esmu?...’’, Smiltenes Andeles namā’’ (grafikas)
2016. g. marts- ‘’Koks. Dvēsele. Zari.’’, Smiltenes Tehnikuma bibliotēkā’’ (grafikas)
2017. g. maijs- ‘’Mans Zelts’’, ‘’Smiltenes pilsētas Kultūras centrā’’ (grafikas)